Locītavas & ekstremitātes

Pēdu, ceļu, gūžas, plecu & locītavu sūdzības

Papēža sāpes, ceļu un gūžas sūdzības, plecu problēmas, tenisista elkonis un osteoartrīts — izmeklēti un ārstēti aktīviem cilvēkiem.

Pārskats

Locītavas un ekstremitātes — Back to Full Function

Papēža un pēdas sāpes pēc garām pārgājieniem, ceļu sūdzības stāvās nogāzēs, sāpes gūžā vai cirksnī, plecs, kas sāp naktī, tenisista elkonis no padel, vai osteoartrīta uzliesmojums aktīvā atvaļinājumā — locītavu un ekstremitāšu sūdzības var ātri ierobežot to, ko bijāt ieradušies darīt.

Dr. Heidl izmeklē skartās struktūras ar ultrasonogrāfiju, nosaka īsto sāpju avotu un, kur iespējams, ārstē konservatīvi — ar fizioterapiju, infiltrācijām, hialuronskābi, triecienviļņu terapiju un slodzes vadību, pielāgotu aktīviem cilvēkiem.

Pierakstīties uz vizīti Ārkārtas palīdzība · +34 660 55 66 40
Pacientu jautājumi

Bieži uzdotie jautājumi

Praktiskas atbildes no Dr. Heidl uz visbiežāk sastopamajiem jautājumiem šajā jomā. Pieskarieties jautājumam, lai izlasītu pilno atbildi.

E1Ko darīt ar tenisista elkoni, ko izraisījis padel?

Padel ar daudzām atkārtotām sitienām noslogo priekšdelmu muskuļus. Sāpes elkoņa ārpusē, samazināta satvēra spēks vai diskomforts, pacelot priekšmetus, var būt agrīnas pazīmes. Tehnikas pielāgošana, pareizs roktura izmērs un rakete var palīdzēt. Agrīna ārstēšana bieži novērš ilgstošu gaitu.

E2Ko darīt ar Ahileja cīpslas sāpēm pēc pārgājiena Maljorkā?

Ahileja cīpslas sāpes bieži rodas pēc gariem pārgājieniem, stāviem kāpumiem vai neierastas nolašanās. Brīdinājuma zīmes ir jūtīgums, sāpes pamošanās laikā pirmajos soļos, pietūkums vai sāpes, kāpjot pa kāpnēm. Samaziniet slodzi, dzesējiet pēc slodzes un izvairieties no stāviem maršrutiem. Ja sāpes nepāriet, es izmeklēšu cīpslu ar ultrasonogrāfiju un apspriedīšu vingrinājumus, slodzes vadību vai triecienviļņu terapiju.

E3Kad triecienviļņu terapija ir noderīga papēža sāpēm?

Triecienviļņu terapija var būt noderīga hroniskām papēža sāpēm, plantāra fascīta vai cīpslas pieauguma kairinājumam, kad simptomi saglabājas, neskatoties uz atpūtu, stiepšanu un apavu optimizāciju. Tipiskas pazīmes ir sāpes zem papēža no rīta pirmajos soļos vai pēc garām pastaigām. Precīza diagnoze ir svarīga vispirms; pēc tam triecienviļņu terapija var būt konservatīvs elements sāpju mazināšanai un slodzes tolerances uzlabošanai.

E4Ko darīt ar sāpīgu tulznu uz pēdas pēc pārgājiena?

Tulznas rodas berzes, mitruma, jaunu apavu vai garu pārgājienu dēļ. Mazas slēgtas tulznas jāaizsargā un nevajadzīgi nedrīkst atvērt. Lietojiet tulznu plāksterus, uzturiet vietu tīru un izvairieties no berzes. Brīdinājuma zīmes ir pastāvīgi pieaugošs apsārtums, siltums, strutas, stipras sāpes vai izplatīšanās. Cilvēkiem ar cukura diabētu vai asinsrites traucējumiem tās jāparāda ārstam agrīni.

E5Kā atpazīt papēža izaugumu?

Papēža izaugums ne vienmēr ir sāpju īstais iemesls. Bieži ir plantārās fascijas vai aiz tās esošās cīpslas kairinājums. Tipiskas pazīmes ir durstošas sāpes zem papēža, īpaši no rīta pirmajos soļos vai pēc atpūtas. Ilgstoša staigāšana pa cieto virsmu var pasliktināt simptomus. Svarīga ir pēdas mehānikas, apavu un cīpslu pielikumu izmeklēšana.

E6Ko darīt ar sāpēm zem pēdas zolē pēc garām pastaigām?

Sāpes zem pēdas zolē bieži rodas pēc garām pastaigām, apskates tūrēm vai pārgājieniem. Cēloņi var būt plantārās fascijas pārslodze, nepiemēroti apavi, plakanās pēdas izraisītas sūdzības vai mazo pēdas locītavu kairinājums. Samaziniet staigāšanas distances, atdzesējiet pēdas zoli un pārbaudiet apavus. Stiepšanās vingrinājumi teļiem un zolei var palīdzēt. Ja simptomi saglabājas, es noskaidrošu pēdas mehāniku, cīpslas un slodzes modeļus.

E7Kāpēc mani ceļi sāp, ejot lejup pa nogāzi?

Ejot lejup pa nogāzi, ceļa locītavās, ceļgalos un augšstilbu muskuļos darbojas lieli bremzējošie spēki. To bieži novērtē par zemu Serra de Tramuntana. Simptomi ietver priekšējās ceļa sāpes, spiediena sajūtu, nedrošību vai sāpes pēc noslīdēm. Pārgājienu nūjas, īsāki soļi, labi apavi un pārtraukumi samazina slodzi. Ja parādās pietūkums, bloķēšana vai nestabilitāte, jānoskaidro meniska, skrimšļa vai cīpslas problēma.

E8Kāpēc plecs sāp naktī?

Naktīs pleca sāpes var norādīt uz rotatora manšetes kairinājumu, bursītu, kalcifikācijas tendinītu vai impingement problēmām. Tipiskas pazīmes ir sāpes, guļot uz skartās puses, pacelot roku vai sasniedzot aizmuguri. Izvairieties no slodzes virs galvas un izmēģiniet gulēšanas pozīcijas, kas mazina sāpes. Ja simptomi saglabājas, es izmeklēšu cīpslas un bursas ar ultrasonogrāfiju.

E9Ko darīt, ja osteoartrīts pēkšņi izraisa simptomus atvaļinājuma laikā?

Maljorkā daudzi pacienti ir daudz aktīvāki nekā ikdienā. Pastaigas, golfs, pārgājieni, riteņbraukšana vai kāpnes var pasliktināt osteoartrīta simptomus. Tipiskas pazīmes ir starta un slodzes sāpes, stīvums vai pietūkums pēc slodzes. Dažas dienas samaziniet slodzi un pievērsiet uzmanību atjaunošanai. Akūtu kairinājumu bieži var ārstēt konservatīvi, piemēram, ar fizioterapiju, infiltrācijām, hialuronskābi vai triecienviļņu terapiju.

E10Ko darīt, ja ceļš pēkšņi pietūkst?

Pēkšņs ceļa pietūkums var parādīties pēc sporta, neierastas slodzes, kritiena vai bez acīmredzama iemesla. Bieži cēloņi ir sinoviālā kairinājuma, meniska traumas, osteoartrīta uzliesmojumi vai iekaisums. Brīdinājuma zīmes ir saspringuma sajūta, siltums, kustību ierobežojums vai sāpes staigājot. Dzesējiet, paceliet un samaziniet slodzi. Ja pietūkums saglabājas vai palielinās, tas jāizvērtē.

E11Kāpēc ceļš vai plecs krakšķ?

Locītavu skaņas bieži ir nekaitīgas un tās izraisa cīpslas, saites vai gāzes burbuļi locītavu šķidrumā. Kamēr nav sāpju, pietūkuma vai kustību ierobežojuma, ārstēšana parasti nav nepieciešama. Ja skaņas parādās pirmo reizi vai tās pavada sāpes, nestabilitāte vai spēka zudums, izmeklēšana var būt lietderīga, īpaši pēc traumas vai sportiskās slodzes.

E12Ko es varu darīt sāpju gadījumā īkšķa sedlveida locītavā?

Sāpes īkšķa pamatnē bieži rodas, kad satver, atver pudeles, nes somas vai nodarbojies ar sportu. Cēloņi var būt pārmērīga slodze, cīpslu kairinājums vai agrīna osteoartrīta attīstība īkšķa sedlveida locītavā. Pazīmes ir sāpes pie slodzes, spēka zudums vai grūtības cieši satvert. Pēc izmeklēšanas es apspriedīšu slodzes mazināšanu, fizioterapiju, teipošanu, infiltrācijas vai citas konservatīvas iespējas.

E13Ko darīt pleca sāpju gadījumā pēc peldēšanās?

Peldēšana ir saudzīga pret locītavām, taču var izraisīt simptomus neierastas slodzes, tehnisku kļūdu vai iepriekš bojāta pleca dēļ. Tipiskas pazīmes ir sāpes pie kustībām virs galvas, naktīs, spēka zudums vai sāpes, celšanas laikā. Bieži ir kairināta rotatora manšete vai bursa. Samazini slodzi un izvairies no sāpīgām kustībām. Ja simptomi saglabājas, es iesaku ortopēdisku izvērtējumu.

E14Ko darīt cirkšņa sāpju gadījumā pēc sporta?

Cirkšņa sāpes bieži rodas pēc golfa, padeles, tenisa, futbola, skriešanas vai garākiem pārgājieniem. Cēlonis var būt cirkšņā, gurnā, cīpslu pieaugšanas vietās, muskuļos, vēdera sienā vai jostas daļas mugurkaulā. Tipiskas pazīmes ir sāpes staigājot, kāpjot pa kāpnēm, mainot virzienu vai ceļot kāju. Samazini sportisko slodzi. Ja simptomi saglabājas vai atkārtojas, es ortopēdiski noskaidrošu cēloni.

E15Kāpēc gurns sāp, staigājot?

Gurna sāpes var izpausties kā cirkšņa sāpes, sānu gurna sāpes vai sēžas apvidus diskomforts. Cēloņi var ietvert osteoartrītu, bursos kairinājumu, cīpslu problēmas, muskuļu pārslogošanu vai sāpju starošanu no mugurkaula. Brīdinājuma pazīmes ir sāpes staigājot, pēc sēdēšanas, kāpjot pa kāpnēm vai guļot uz sāna. Precīza izmeklēšana ir svarīga, jo dažādas struktūras var radīt līdzīgus simptomus.

E16Ko darīt simptomu gadījumā pēc vecas sporta traumas?

Mēnešus vai gadus pēc sporta traumām var saglabāties sāpes, nestabilitāte vai kustību ierobežojumi. Bieži skartās vietas ir potītes, ceļgali, pleci, Ahileja cīpslas vai mugurkauls. Ārstējami cēloņi var ietvert rētaudus, hronisku cīpslu kairinājumu, muskuļu disbalansu vai locītavu disfunkcijas. Jauna izvērtēšana bieži ir tā vērta, lai konservatīvi uzlabotu slodzes toleranci.

Šī informācija ir vispārīga vadlīnija un neaizstāj personīgu medicīnisku konsultāciju. Smagas vai dzīvībai bīstamas ārkārtas situācijas gadījumā vienmēr vispirms zvaniet 112.

Nepieciešama palīdzība?

Negaidi pārpildītajā neatliekamās palīdzības nodaļā. Dr. Heidl piedāvā ātras vizītes — bieži vien tajā pašā dienā. Zvaniet un aprakstiet savu situāciju, vāciski vai angliski.

Rezervēt vizīti · +34 971 228 067 Neatliekamā palīdzība · +34 660 55 66 40
Carrer del Cardenal Rossell 20, 07007 Palma de Mallorca
Pirmdiena–Piektdiena 09:00–18:00